Ja Slovēnijas aizņemšanās izmaksas turpinās būt augstas, valstij nāksies lūgt starptautisko palīdzību, pavēstījis Slovēnijas Centrālās bankas vadītājs Bostjans Jazbeks.
Lielākā daļa vāciešu uzskata, ka nākamā valsts valdība nedrīkst piešķirt papildus līdzekļus problēmu nomocītajām eirozonas valstīm un katrs jauns starptautiskais aizdevums jāapstiprina referenduma ceļā, liecina sabiedriskās domas aptauja.
Šo ceturtdien gaidāma Eiropas Centrālās bankas (ECB) aprīļa sanāksme, kas būs pirmā monetārā reģiona galveno baņķieru sanāksme kopš Kipra spriedusi par starptautiskā aizdevuma pienešanas nosacījumiem.
Eiropas Savienības (ES) solidaritātes trūkuma dēļ Kipras ekonomika nonākusi tik pat katastrofālā situācijā, kāda tā bija pēc Turcijas iebrukuma1974. gadā, pavēstījis valsts ārlietu ministrs Jans Kasulids.
Eirozonas finanšu ministri, pēc vairāku stundu garām diskusijām, naktī uz pirmdienu piekrituši piešķirt desmit miljardu eiro starptautisko aizdevumu Kiprai, lai glābtu valsts bankas no bankrota un Kipra varētu saglabāt vietu eirozonā.
«Šis Kipras parlamenta balsojums, noraidot starptautiskā aizdevuma programmu, bija kļūda,» notikumus Kiprā komentē Latvijas premjers Valdis Dombrovskis, uzsverot, ka šobrīd, lai atrisinātu situāciju, valsts rīcībā ir dienas, nevis nedēļas.
Saskaņā ar jaunāko novērtējumu Latvija kopumā iekšējā un starptautiskajos finanšu tirgos šogad varētu aizņemties līdz pat aptuveni 1,1 miljardam latu, portālam "Delfi" apliecināja Finanšu ministrijā.
Latvija starptautisko aizdevumu varētu atmaksāt ātrāk, šorīt LNT raidījumā ''900 sekundes'' teica finanšu ministrs Andris Vilks.